Profesijas izvcle un veselibas stavoklis

Profesijas izvçle neatbilst visvienkârðâkajiem jautâjumiem, ja vien mçs neuzskatâm par ârkârtas aicinâjumu veikt kâdai darbîbai pieðíirto lomu. Vîrieði ir labi pieòemti psiholoìiskajos pçtîjumos, jo ðî lieta mûs noved pie katra bûtîbas aspekta un ir liels pieprasîjums pçc psihologiem grupâs, klînikâs un vidç, mârketingâ, reklâmâ, politikâ vai sarunâs.

Lieta kâ psihologs ir ïoti interesanta darbîba, jo tâ galvenokârt ir grâmata ar darbiniekiem, un mçs visi esam sava veida unikâla mîkla. Svarîgâkais mûsdienu stress ir spçja uzklausît, kâ arî objektivitâte. Jo îpaði klînikâs strâdâjoðie psihologi katru dienu tiek atrasti ar daþâdâm problçmâm, kas rada nabadzîbu, alkoholismu, sociâlo atstumtîbu vai ìimenes varu. Patieðâm, tâs ir situâcijas, ko jûs nevarat zinât vienaldzîgi, bet jûs arî nevarat emocionâli iesaistîties. Tâdçï vienîgais pakalpojums ir saruna, kas ïauj attiecîgajai vienîbai izspiest satriecoðâs emocijas un lûgt neatkarîgas un pilnîgi piemçrotas personas viedokli.Viena sanâksme sniedz skaidru viedokli par strupceïu situâciju, un daþkârt sistemâtiskas vizîtes notiek ikdienas dzîvç. Psihologs, izòemot savas domas, ar kurâm viòð nodarbojas tikðanâs laikâ ar pacientiem, norâda, ka atbilstoðas institûcijas, kas sadarbojas ar psiholoìisko konsultâciju, kurâm ir îpaða problçma, var arî darît tâlu noteiktâ brîdî nekâ viens psihologs. Aizvien bieþâks iemesls, kâpçc mçs atgriezamies psihologos, ir visuresoðs stress, kas neïauj mums ikdienâ darboties.

Bçrnu panâkumos viòa arguments ir vecâku izpratnes un lîdzdalîbas process, problçmas skolâ, vienaudþu akcentçðanas trûkums un bieþi vien ar narkotikâm saistîtas problçmas. No pieauguðo sçrijas viòu rûpes tiek uztvertas atpûtas, laikietilpîga darba, finanðu un ìimenes problçmu çnâ. Psihologa vizîte ir ideâls sâkums pozitîvai neveiksmçm un sajûta, ka mçs neesam vieni.